trešdiena, 2007. gada 12. septembris

Quo Vadis

Tā kā lieliem soļiem un mazākiem lēcieniem tuvojas lielā spēļu izstāde Essenē, aizvien biežāk iekāpju iekš http://boardgamegeek.com un pamieloju acis uz tām spēlēm, kuras nagi niez iepirkt, bet diemžēl Latvijā nav pieejamas.

Kā reizēm gadās šādos bezmērķīgos klejojumos, uzgāju vienu makten viltīgu spēlīti. BGG šamā ir reģistrēta zem nosaukuma Quo Vadis (tulkojums no latīņu valodas: "Kurp ej"). Pirmais, kas man iefascinēja spēlē bija tās nosaukums, kas asociējas ar H. Senkēviča grāmatu "Quo Vadis", kaut gan patiesībā šai spēlei ar to nav pat ne mazākā sakara.
Apraksts sviestains, bilde nesmuka, visādā citādā ziņā būtu aizvērusi un aizmirsusi, ja vien nebūtu manījusi zem apraksta "Online play" linku un tā kā spēli var vērtēt tikai pēc tās noprobēšanas, spiedu tik virsū un nonācu iekš vying games, kur pēc piecu minūšu rotaļāšanās ar medium skila botu, vēlreiz pārliecinājos, ka viss ģeniālais ir vienkāršs.

Gameplay:
Quo Vadis var spēlēt divi spēlētāji, spēles laukums sastāv no septiņu iezīmju (vai lauciņu) rindas. To var uzzīmēt uz asfalta, smiltīs, rūtiņu lapas, pati spēle, manuprāt, ir pārāk vienkārša, lai dēļ tās maksātu ~30$. Uz vidējā lauciņa atrodas kauliņš (monēta, akmentiņš, atzīme, mazais brālītis, jebkas, kas ir pie rokas un ir kustināms). Katram spēlētājam spēles sākumā ir 50 punkti (kredīti, santīmi, akmentiņi, whatever). Spēles mērķis ir izmantojot izsoles principu ir likt kauliņam aizstaigāt līdz savam laukuma galam, t.i. 3 soļus uz savu pusi no laukuma centra. Katrs gājiens notiek slēpti solot kaut kādu summu no saviem pieejamajiem 50 kredītiem. Likmes atklāj vienlaicīgi un tas, kura likme ir lielāka, kauliņu ir tiesīgs pabīdīt pa vienu laucuņu uz savu pusi. Uzvar tas, kurš ir aizsolījis kauliņu līdz savam laukuma galam. Ja abiem ir beigušies punkti, un kauliņš atrodas kaut kur pa vidu, tad ir neizšķirts.

It kā vienkārši, bet viltība slēpjas tajā, ka tiklīdz tu esi pārsolījis pretinieku, viņam atliek vairāk brīvo punktu, nekā tev un beigu beigās viss var beigties ar to, ka tu tiec līdz pirmspēdējam lauciņam, bet ar 0 punktiem esi spiests skumji noskatīties, kā pretinieks aizstaigā atpakaļ uz savu galu.

Šī varētu būt viena no tām spēlēm, kas ierindojas blakus "desām", neskaitāmajām "krustiņu un nullīšu" spēlēm, kuras tiek vilktas laukā garlaicīgu lekciju laikā, vai braucot vilcienā ciemos pie omas. Enjoy. ;)

Nav komentāru: